Kucēna barošana

Laikam ejot, cilvēkiem kļūst zināmi arvien jauni iemesli, kas saistīti ar kaulu anomālijām pavisam jauniem suņiem, kā arī par profilaksi tamlīdzīgām slimībām. Ar to ir saistīti daži svarīgi nosacījumi saimniekiem saistībā ar suņu barošanu:

 

а) Nebarot suni tikai un vienīgi ar gaļu;

 

b) Izvairīties no kalcija, A un D vitamīnu pārdozēšanas, sakarā ar to, ka sunim augot, tieši šīs kļūdas var izsaukt  anomālijas skrimšļos un priekšējās ķepās, traucēt uzņemt nepieciešamos minerālsāļus, ietekmēt suņa izmērus, kad tas jau būs pieaudzis, izraisīt vairākas kuņģa un zarnu trakta slimības. Neapšaubāmi, nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu trūkums var novest līdz rahītam, neskatoties uz to, ka pēdējā laikā šī saslimšana ir novērota diezgan reti.

 

c) Augoša suņa uzturam ir jābūt ar augstu enerģētisko vērtību un tam ir jāsatur ne mazāk kā 29% olbaltumvielu.

 

 

Neaizvietojamo aminoskābju trūkums uzturā var novest pie novirzēm suņa hormonu sistēmā, kā arī pasliktina suņa imunitāti.

 

d) Nepārbarojiet suni; kucēna pārbarošana ir ļoti kaitīga, un izsauc lielu risku uz aptaukošanos. Slikti ietekmē kucēna augšanu, muskulatūras, kaulu un locītavu attīstību. 

 

Galvenais mērķis barojot kucēnu kurš tikai nesen ir norauts no mātes ir panākt tā vienmērīgu augšanu, kas būs atbilstoša konkrētai šķirnei. Labāk sunim dot mazāk ēst, tajā pašā laikā saglabājot nepieciešamās vielas uzturā, nekā viņu pārbarot. Ja suns ēd nedaudz par maz, tas nedaudz palēnina viņa augšanas ātrumu, bet nekaitē viņa veselībai un neatstāj iespaidu uz pieauguša suņa izmēriem.

 

Tā vietā, lai sunim visu dienu stāvētu bļoda ar ēdamo, labāk pieradināt viņu pie noteiktajām porcijās, noteiktajos laikos.

 

3-4 reizes dienā - no 6 nedēļām līdz 3 mēnešiem;

2-3 reizes dienā - no 3 līdz 6 mēnešiem;

2 reizes dienā -  6 mēnešiem; Katru reizi barojot suni, bļoda tiek atstāta ne vairāk kā uz 20 minūtēm.

 

Ideālā suņa barošana. Ideālā gadījumā kucēnam ir jāuzņem pilnvērtīga un augstas kvalitātes pārtika (ieteicams granulu veidā), kas ir speciāli izstrādāta augošam organismam, un atbilst konkrētai šķirnei. Bez papildus minerāļu un vitamīnu piedevām.

Kucēnu barošanas dozas. Profesors (Wolter), barību katedras vadītājs (Alfort) nacionālā veterinārā skolā , izstrādāja metodi, ar kuras palīdzību var aprēķināt sabalansētu kucēna uzturu.

 

Wolters kā pamatu ņēma 5 visspopulārākos barošanas veidus Francijā:

* 3 gatavo tipu produkti:

- sausie,

- mitrie,

- slapjie,

 

* 2 tipi no mājas uztura:

- slapjie,

- mitrie 

Mājas tipa slapjais uzturs (1000g barībai)

 

maltā gaļa......................,................315 g

vārīti rīsi...........,....,..........315 g

zaļo pupu un burkānu biezenis...........................................315 g

1 ēdamkarotes saulespuķu vai kukurūzas eļļas......................................20 g

1 ēdamkarote vitamīnu un minerāļu maisījuma............20 g 

1 ēdamkarote rauga..........................20 g

 

 

Mājas tipa mitrais uzturs (1000g barībai)

 

liellopa gaļa.....................................400 g

rīsu milti............300 g

zaļie dārzeņi.....................................240 g

1 ēdamkarota saulespuķu vai kukurūzas eļļas......................................20 g

1 ēdamkarota vitamīnu un minerāļu maisījuma............20 g 

1 ēdamkarote rauga..........................20 g 

 

 

Wolters izcēla 3 barošanas periodus: 

Pirmais periods (līdz 6 mēnešiem) - izteikts ar maksimāli ātru augšanu, tātad arī pieprasījums pēc ēdiena tikai aug; 

Otrais periods (6 - 16 mēneši) - augšanas stabilizācijas posms, bet pieprasījums pēc barības turpina augt.

Trešajā periodā ( pēc 16 mēnešiem ) - ikdienas uzturs sunim ir nepieciešams tikai, lai apmierinātu savas vajadzības pēc barības

Izejot no šiem datiem, profesors sastādīja uztura kontroles tabulu, ir ieteicams to lietot kaut vai tapēc, ka tajā ir uzskaitīts daudzums gramos, neviss Kcal kā tas bija agrāk